Kā sagatavot virsmu – špaktelēšana un gruntēšana

 

Ir ļoti svarīgi, lai krāsojamā virsma būtu pareizi sagatavota. Ja pamatne būs stipra un saķere laba, krāsojums kalpos ilgi.

 

Špaktelēšana

Jaunu ģipškartona plākšņu gadījumā sāksim ar šuvēm un skrūvēm. Pārbaudiet, lai visas skrūves attiecībā pret virsmu atrastos nedaudz dziļāk. Redzamās skrūvju galviņas aizšpaktelējiet. Lai šuvju vietās neveidotos plaisas, tās ir jāsalīmē pēc iespējas stiprāk. Tādēļ šuvēm ražo īpašu špakteli – ar lielu līmes saturu. Vispirms aizpildiet šuvi ar špakteli, tad svaigajā špaktelē iestrādājiet papīra vai sietiņveida šuvju lenti un pārklājiet lenti ar vēl vienu špakteles kārtu. Špaktele žūstot nedaudz saraujas. Kad šuves ir izžuvušas, tās viegli pārslīpējiet un, nošpaktelējiet vēlreiz. Ja nepieciešams, dariet to vēl trešo reizi.

 

Ir tāds teiciens – kā špaktelēsi, tā slīpēsi, tādēļ neklājiet špakteli pārmērīgi biezā kārtā, cerot ka tā būs ātrāk! Ja špaktele uzklāta par daudz, viss liekais, būs jānoslīpē. Tas nozīmē nevajadzīgu laika un materiālu patēriņu. Tādēļ labāk vairākas plānas kārtas, nekā viena bieza.

 

Visiem, kas tiecas pēc īpaši augstas apdares kvalitātes, pēc šuvju un citu sīko nelīdzenumu izlīdzināšanas, iesakām špaktelēt visu virsmu. Šādos gadījumos špaktelēšanai izmanto 30 – 45 cm platu špakteļlāpstu. Špakteli klāj uz virsmas plānā kārtā un ar vienmērīgām, slaidām kustībām izlīdzina. Lielu virsmu špaktelēšanai ņemiet smalku nobeiguma špakteli. To ir arī vieglāk slīpēt.

 

Ja virsma ir jau agrāk krāsota, kritiski novērtējiet veco apdari. Piemēram, ja vecā krāsa šķīst ūdenī, tā  ir pilnībā jānomazgā. Noņemiet arī visu, kas ir atlupis, pārāk irdens, birstošs un slikti turas. Lai jaunais krāsojums kalpotu ilgi, pamatnei jābūt stiprai un stabilai.  Ja vecā krāsa labi turas, to var atstāt, nomazgāt virsmu un tad špaketelēt vai krāsot pa virsu.

 

Ja stūros ir izveidojušās plaisas, tad tās nešpaktelē, bet pirms krāsošanas aizpilda ar pārkrāsojamo akrila hermētiķi. Šim nolūkam jums būs nepieciešams akrils un pistole akrila hermētiķim.

 

Viena špakteles kārta žūst apmēram vienu diennakti, pēc tam špaktelētā virsma ir jānoslīpē. Lietojiet smilšpapīru ar rupjumu Nr.150 vai 180, kopā ar slīpēšanas pamatni. Atcerieties – lai panāktu gludu virsmu, slīpēšana jāveic pēc katras špakteles kārtas uzklāšanas. Kad virsma izlīdzināta, rūpīgi notīriet putekļus un nogruntējiet. Daudzi jautā, kāpēc jāgruntē?

 

Kāpēc jāgruntē?

Gruntskrāsai ir ļoti laba saķere gan ar pamatvirsmu, gan ar krāsu. Gruntskrāsa labāk nekā krāsa iesūcas špaktelē un sasaista palikušās putekļu daļiņas. Kvalitatīva gruntskrāsa padara pamatni vienmērīgu un mitrumu neuzsūcošu. Tādu virsmu ir jūtami vieglāk nokrāsot. Īpaši tas attiecas uz griestiem. Krāsas patēriņš samazinās gandrīz uz pusi un krāsojums izdodas viendabīgs, bez ruļļu pēdām. Gruntskrāsa var nebūt ar īpaši labu segtspēju, tomēr ir ļoti svarīga tās saķere, virsmas izlīdzināšana un mitruma izturība. Vivacolor gruntskrāsas var izmantot gan sausās, gan mitrās telpās. Parasti gan sienām, gan griestiem izmanto vienu gruntskrāsu.

 

Ja krāsojamā virsma ir ļoti gluda, spīdīga un cieta, piemēram, stikls, flīzes, plastmasa, jālieto speciāla gruntskrāsa, kas nodrošina saķeri ar šādām virsmām. Tiek ražotas arī īpašas gruntis, kas izolē, piemēram, sodrējus, ūdens notecējumus vai rūsas bojājumus.

 

Gruntēšana

Pirms lietošanas gruntskrāsu rūpīgi izmaisiet ar maisāmo kociņu. Nepietiek vien ar trauka sakratīšanu. Visbeidzot gruntskrāsu ielejiet vanniņā, ierullējiet rulli un darbs var sākties. Gruntēšanu, tāpat kā krāsošanu, sāciet ar mazo rullīti no telpas stūriem. Kad stūri dažus metrus uz priekšu ir nokrāsoti, tad ņemiet lielo rulli un gruntējiet lielākās sienas virsmas. Krāsojiet vienmērīgi ar garām turp-atpakaļ kustībām, visā virsmas garumā, no stūra līdz stūrim.

 

Pēc gruntskrāsas uzklāšanas kļūst labāk redzami sīkie defekti, kuri tagad ir jāizlabo. Aizšpaktelējiet tos, noslīpējiet un atkārtoti nogruntējiet špaktelētās vietas. Ņemiet vērā, ka ar krāsu vien, neko nenoslēpsiet – visi defekti, kuri iepriekš nav izlīdzināti ar špakteli, būs redzami.

 

Kad virsmas ir nogruntētas, iekšējos stūrus aizpildiet ar pārkrāsojamo akrilu. Plaisas visbiežāk veidojas iekšējos stūros, kur savienojas ģipškartons vai savstarpēji atšķirīgi materiāli. Piemēram: apmetums ar ģipškartonu, ģipškartons ar palodzi, apmesta siena ar betona griestiem un tamlīdzīgi. Akrils ir elastīgs, tādēļ tas neplaisā un mazina plaisu parādīšanos.

 

Tagad, kad sienas ir nošpaktelētas līdzenas un nogruntētas, varam sākt sienu un griestu krāsošanu.